ATEX sertifikācija attiecas uz direktīvu “Iekārtas un aizsardzības sistēmas potenciāli sprādzienbīstamām atmosfērām” (94/9/EC), ko Eiropas Komisija pieņēma 1994. gada 23. martā.
Šī direktīva attiecas uz raktuvēm un citām iekārtām.Atšķirībā no iepriekšējās direktīvas, tā ietver mehāniskās iekārtas un elektriskās iekārtas un paplašina potenciāli sprādzienbīstamu atmosfēru līdz putekļiem un uzliesmojošām gāzēm, uzliesmojošiem tvaikiem un miglu gaisā.Šī direktīva ir “jaunās pieejas” direktīva, ko parasti dēvē par ATEX 100A, pašreizējā ATEX sprādzienaizsardzības direktīva.Tas nosaka tehniskās prasības lietošanai sprādzienbīstamā vidē paredzēto iekārtu pielietošanai – veselības un drošības pamatprasības un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāievēro pirms iekārtas laišanas Eiropas tirgū tās lietošanas ietvaros.
ATEX ir atvasināts no termina "atmosfēras sprāgstvielas", un tas ir obligāts sertifikāts visiem produktiem, kas tiek pārdoti visā Eiropā.ATEX sastāv no divām Eiropas direktīvām, kas nosaka aprīkojuma veidu un darba apstākļus, kas atļauti bīstamā vidē.
ATEX 2014/34/EK direktīva, kas pazīstama arī kā ATEX 95, attiecas uz visu iekārtu un izstrādājumu ražošanu, kas tiek izmantoti potenciāli sprādzienbīstamā vidē.ATEX 95 direktīva nosaka veselības un drošības pamatprasības, ka visas sprādziendrošas iekārtas (mums irSprādziendrošas slāpētāja izpildmehānisms) un drošības produktiem ir jāatbilst, lai tos varētu tirgot Eiropā.
ATEX 99/92/EC direktīva, kas pazīstama arī kā ATEX 137, ir vērsta uz to darbinieku veselības un drošības aizsardzību, kuri pastāvīgi ir pakļauti potenciāli sprādzienbīstamai darba videi.Direktīva nosaka:
1. Pamatprasības darbinieku drošības un veselības aizsardzībai
2. To zonu klasifikācija, kurās var būt sprādzienbīstama atmosfēra
3. Vietām, kurās ir potenciāli sprādzienbīstama vide, ir jābūt brīdinājuma simbolam